No 21. līdz 22. augustam notiks biedrības Pilsētas Fotoklubs organizētais trešais fotoplenērs – radošā darbnīca Pa Buclera pēdām, kas šoreiz dalībniekus vedīs uz Latvijas fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera dzimto pusi – Sauku, Viesīti, Neretu un Riti.  
  „Manas dzīves uzdevums – veicināt latviešu fotogrāfisko attīstību. Jums, amatieriem, atgādinu veco patiesību – paturat vienmēr acīs fotogrāfijas mērķi – mākslas izteiksmi fotogrāfijā!” tā 1925. gadā rakstīja M.Buclers. 
  Radošās darbnīcas – fotoplenēra organizētāji turpina ar mūsdienīgu pieredzi un redzējumu veikt fotogrāfisku ceļojumu uz saknēm, lai apzinātu, kādu vēsti latviešu fototēvs Buclers ar savu dzīvi un darbošanos atstājis saviem sekotājiem, kuriem jāturpina fotogrāfijas kā komunikācijas un mākslas nozares attīstība. 
Pa Buclera pēdām sekotājiem pasākuma pirmajā dienā - 21. augustā – būs iespēja apmeklēt rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju Riekstiņi, īstenojot tur radošās darbnīcas uzdevumu, kā arī uzklausīt muzeja vadītājas Ilzes Līdumas stāstījumu Jaunsudrabiņš – gleznotājs ar fotogrāfa skatījumu. Dienas vidū fotogrāfi ieskatīsies Neretas mazpilsētiņas sejā, lai pēcpusdienā paviesotos Sēlijas rakstnieces un novadpētnieces Lūcijas Ķuzānes dzimtajā Gricgalē, kur viņas rokām tiek izkopts un aprūpēts vecais Gricgales krogs. Pirmās plenēra dienas noslēgumā - Ilgvara Gradovska stāstījums par M. Buclera prēmijas laureātu, šogad mūžībā aizgājušo Jāni Gleizdu. 
  L. Ķuzāne atmiņās par savu tēvu, M. Buclera skolnieku Kristapu Medni stāsta: „Nejaušībā dažreiz paslēpjas laime. Tā uzsmaidīja arī kalpa puisim Kristapam. 1902. gada rudenī viņš sāka runāties ar pļāpīgu saimnieci no Saukas pagasta. Atbraukusi sakārst vilnu, viņa gaidīja savu rindu un, laiku īsinot, stāstīja gan par savām mājām Kristūžiem, gan kaimiņiem. Pieminēja, ka pie Juču Bucleriem ciemos ieradies paskolotais dēls Mārtiņš, kam nu Rīgā pašam sava bode. Drīz vien Kristaps izlēmis doties uz Rīgu skoloties fotogrāfa amatam pie Buclera, kurš iedrošināja, lai grūtuma nebaidoties. Naudas kaut cik vajadzēšot iesākumam, bet fotoaparātu un visus piederumus varēšot iegādāties uz nomaksu. Kad, Jučos nakti pārgulējis, Kristaps devās atceļā, jau skaidri zināja, ka būs fotogrāfs, ka izlauzīsies no kalpu dzīves grūtuma. Rīgā iegūtās zināšanas Kristaps Mednis aizveda uz Mēmeles pagastu, kur fotografēšanas ēra vēl nebija sākusies.” – Tā rakstniece L. Ķuzāne.
  Otrās radošās darbnīcas – fotoplenēra dienas – 22. augusta rītā sarīkojuma dalībnieki dosies uz M. Buclera dzimtajām mājām Jučiem, kā arī uz Vildaviešu mājām, kurās sagaida saucēniešu sagādāts pārsteigums. Vildaviešos būs iespēja sastapt otra Buclera novadnieka un skolnieka Voldemāra Lukstenieka dzīvesbiedri Zelmu Lukstenieci, redzēt minētā Buclera skolnieka fotogrāfijas un noklausīties Rudītes Urbacānes stāstījumu par viņu. Dienas vidū būs iespēja apmeklēt M. Buclera fotogrāfijas kabinetu jaunajā atrašanās vietā - Lonē, apmeklēt sensēļu pilskalnu – Kņāvu kalnu. Pasākumu noslēgs fotogrāfu aktivitātes pie Lietuvas robežas esošajā, noslēpumainajā Ildzes muižā un Ildzes baznīcā.
Viena no takām, ko veido M. Buclera pēdas Latvijas kultūrā, aizved uz viņa paša daudzpusīgās personības izpratni. Dzimis Zemgalē, Saukas pagasta „Juču” mājās, zemnieka ģimenē, M. Buclers gan mācījies skolotāju seminārā, gan darbojies tēva saimniecībā, gan pūtis trompeti, pašmācības ceļā apguvis vairākas svešvalodas, kas vēlāk lieti noderējušas rakstot un tulkojot. Tāpat Buclers strādājis par spirta deģi, vācis folkloru, pierakstot arī melodijas, bet ar vislielāko aizrautību apguvis fotogrāfijas noslēpumus. Ap 1903. gadu Rīgā, Aleksandra ielā 36 M.Buclers sāka izgatavot fotoplates Record. 1904. g. viņš izdeva pirmo grāmatu latviešu valodā Fotogrāfija. Buclers bijis Latviešu Fotogrāfiskās biedrības pamatlicējs un galvenais organizators, ilggadējs biedrības priekšsēdētājs. Tāpat izdevis žurnālu Stari, bet 1914. gadā sācis ražot arī fotopapīru Rekords. Vēlākos gados M.Buclers savas darbnīcas paplašināšanu reklamēja kā pirmo Latvijas fotorūpniecību. Viņš sarakstījis ap divdesmit grāmatu gan iesācējiem, gan profesionāļiem ar kopējo metienu apmēram 115 tūkstoši eksemplāru, kā arī lielu skaitu publikāciju laikrakstos un žurnālos. Savu devumu pats Mārtiņš Buclers raksturojis šādi: „Tas, protams, ir pavisam niecīgs skaitlis pret cittautu literatūru, bet ar mierīgu sirdi varu liecināt, ka neesmu to darījis bagātības dēļ, bet visu, ko man fotogrāfija ir devusi, esmu pūlējies atdot viņas attīstībai.”
Radošās darbnīcas – fotoplenēra Pa Buclera pēdām un tam sekojošās izstādes organizatori ikreiz provocē uz jaunām radošām aktivitātēm ar vienotu mērķi – fotogrāfijas nozares attīstība. Šo notikumu vidū būs arī Radošās darbnīcas – fotoplenēra Pa Buclera pēdām 2010’ noslēguma izstāde, kas arī šoreiz būs ceļojoša un to varēs skatīt fotogrāfijas cienītāji gan Buclera šūpuļvietā, gan citviet.

Daiga KALNIŅA